Latvijā tiek ieviestas būtiskas izmaiņas akcīzes nodokļa politikā, kas ietekmēs plašu patērētāju un uzņēmēju loku.
Pakāpeniska nodokļu celšana attieksies uz vairākām preču kategorijām, galvenokārt degvielu, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem. Jau no šī gada degvielas akcīzes nodokļa paaugstināšana var radīt cenu kāpumu degvielas uzpildes stacijās. Šī stratēģija vērsta uz ilgtspējīgāku resursu izmantošanu, mudinot sabiedrību pāriet uz alternatīviem transporta risinājumiem – elektrotransportu, sabiedrisko transportu un citām videi draudzīgām iespējām.
Līdz ar 2027. gadu lielākas akcīzes nodokļa likmes tiks attiecinātas arī uz alkoholu un tabaku. Šāds solis iecerēts ar mērķi mazināt kaitīgo ieradumu izplatību un ilgtermiņā uzlabot sabiedrības veselību. Lai nodrošinātu pakāpenisku pielāgošanos, uzņēmējiem un patērētājiem tiks dots pietiekami ilgs pārejas periods.
Valsts budžeta ieņēmumu pieaugums būs viens no šīs politikas ieguvumiem, tomēr ilgtermiņa perspektīvā galvenais mērķis ir veicināt ilgtspējīgu attīstību un sabiedrības veselību, vienlaikus atbalstot videi draudzīgākus risinājumus.
Valsts budžets sagaida ievērojamus papildu ieņēmumus no akcīzes nodokļa izmaiņām, un valdības aplēses liecina, ka jau 2025. gadā tie varētu sasniegt 42,87 miljonus eiro. Šie finanšu līdzekļi var tikt izmantoti veselības aprūpes stiprināšanai, vides aizsardzības iniciatīvām un citiem sabiedrībai nozīmīgiem projektiem.
Lai gan akcīzes nodokļa palielināšana neizbēgami ietekmēs cenas un patērētāju ieradumus, valdība uzsver, ka tas ir nepieciešams solis ilgtspējīgai attīstībai un papildu finansējuma nodrošināšanai valsts vajadzībām. Lai mazinātu iespējamo negatīvo ietekmi uz mazaizsargātajām iedzīvotāju grupām, tiek plānoti kompensējoši mehānismi un pārejas periodi, kas atvieglotu pielāgošanos jaunajai nodokļu politikai.
Prognozēts, ka degvielas cenas tuvākajos gados turpinās pieaugt, būtiski ietekmējot ne tikai privāto transporta lietotājus, bet arī uzņēmumus, kuru darbība ir cieši saistīta ar loģistiku un pārvadājumiem. Piemēram, viena litra dīzeļdegvielas cena 2025. un 2026. gadā varētu pieaugt par aptuveni 3,2 centiem gadā, radot lielākas izmaksas īpaši komerctransporta sektoram, kur degvielas patēriņš ir ievērojams.
Turpmākajos gados svinu nesaturoša benzīna cena pieaugs par 2,7 centiem litrā gadā, kas varētu ietekmēt vieglo automašīnu īpašniekus un veicināt ekonomiskāku transportlīdzekļu vai alternatīvu pārvietošanās veidu izvēli. Līdzīga tendence gaidāma arī autogāzes segmentā – prognozēts, ka tās cena 2025. un 2026. gadā ik gadu palielināsies par 1,9 centiem litrā, liekot lietotājiem pārvērtēt savus mobilitātes paradumus.
Šīs pārmaiņas ne tikai mainīs degvielas tirgu, bet arī ietekmēs uzņēmumu darbības izmaksas, preču un pakalpojumu cenas un ikdienas pārvietošanās izvēles. Pieaugošās degvielas cenas var kļūt par papildu stimulu pārejai uz videi draudzīgākiem risinājumiem, piemēram, elektromobiļiem un sabiedrisko transportu, vienlaikus veicinot ilgtspējīgāku resursu izmantošanu.
Veiksme atnāks vismazāk gaidot – Zvaigžņu zīmes, kurām gaidāma pamatīga finansiālā veiksme
Īpaši izteiktu ietekmi nodokļu izmaiņas radīs loģistikas un preču pārvadājumu sektorā, kur degvielas izmaksas ir nozīmīga kopējā izdevumu daļa. Piemēram, ja vidējais dīzeļdegvielas patēriņš ir aptuveni 20 litri uz 100 kilometriem, cenu pieaugums varētu palielināt transporta izmaksas par aptuveni 64 centiem uz katriem 100 kilometriem, radot papildu slogu uzņēmējiem un potenciāli ietekmējot gala produktu un pakalpojumu cenas.
Degvielas cenu pieaugums īpaši ietekmēs uzņēmumus, kas nodarbojas ar preču importu, eksportu un piegādēm, jo transporta izmaksu kāpums palielinās kopējās darbības izmaksas. Tas varētu atspoguļoties arī gala patērētājiem, izraisot preču un pakalpojumu cenu pieaugumu.
Lai pielāgotos jaunajiem apstākļiem, uzņēmējiem var nākties meklēt efektīvākus risinājumus – optimizēt piegādes maršrutus, investēt degvielu taupošos transportlīdzekļos vai pāriet uz alternatīvām degvielas tehnoloģijām.
Papildus tam no 2027. gada paredzēts paaugstināt akcīzes nodokli alkoholiskajiem dzērieniem, tostarp alum, kā arī tabakas izstrādājumiem un to alternatīvām. Šis solis tiek īstenots, lai harmonizētu nodokļu likmes ar pārējām Baltijas valstīm un nodrošinātu godīgu konkurenci reģionā. Nodokļu pieaugums skars arī tādus produktus kā karsējamā tabaka, tabakas lapas, e-šķidrumi un tabakas aizstājējprodukti.
Finanšu ministrijas aplēses liecina, ka šīs izmaiņas ietekmēs mazumtirdzniecības cenas. Piemēram, 0,5 litru stiprā alkoholiskā dzēriena pudele (40% alkohola) varētu kļūt par 15 centiem dārgāka, 0,75 litru vīna pudele sadārdzinātos par sešiem centiem, bet 0,5 litru alus pudele (5,2% alkohola) – par diviem centiem. Šis cenu pieaugums var ietekmēt patēriņa paradumus, īpaši to iedzīvotāju vidū, kuri šos produktus iegādājas regulāri.
